Kādēļ Eiropas nauda domāta uzņēmējiem pat ar 100% atbalstu iet garām Latvijai?

Tiekoties ar daudziem citu Eiropas valstu uzņēmējiem, bieži iznāk sarunas vest par dažādām ES programmām, kur uzņēmēji atbalstu var saņemt pa tiešo no Briseles. Ir jāatzīmē, cik lieliski daudzi no viņiem orientējas jaunajās ES iniciatīvās, it īpaši, ja runa ir par jauno programmu “Horizon 2020”, kur ar šo gadu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir izveidots speciāls atbalsta instruments, un uzņēmēji ar inovatīvām idejām var saņemt ES atbalstu no 70% līdz pat 100% (finansējums ir atkarīgs no idejas ieviešanas etapa).

Diemžēl, sarunājoties ar Latvijas uzņēmējiem, tikai retajam ir priekšstats par šo programmu, jo tas, ko dara mūsu oficiālās institūcijas, maigi izsakoties, var nosaukt par bezdarbību. Formāli, protams, pāris prezentācijas uzņēmējiem ir notikušas, bet, diemžēl, tas arī ir viss.

Ievadot Googlē vārdu kombināciju “ES programma Horizon 2020”, neparādās neviena oficiāla informācija. Līdz ar to, ja uzņēmējiem ir jāatrod informācija par šo programmu, tad viņiem atliek maldīties Eiropas komisijas mājas lapā angļu valodā.

Attiecībā uz oficiālo informāciju par iespējām uzņēmējiem saņemt finansējumu var kalpot LIAA izplatītais ikmēneša biļetens, kur uzņēmēji var iepazīties ar uz doto brīdi pieejamajām programmām. Pārskatot šā gada janvāra biļetenu, savādāk kā par dezinformāciju nevar nosaukt LIAA sniegto informāciju par programmu Horizon 2020. Tā vietā, lai sniegtu informāciju par to, ka programma ir paredzēta inovācijām un pētniecībai, tiek akcetēts tikai vārds pētniecība, un ne vārda par mazo un vidējo uzņēmu iespējām šīs programmas ietvaros.

Varbūt atbildīgās amatpersonas var oponēt, ka dotā programma uzņēmējiem būs pieejama nākamos septiņus gadus, bet tajā pat laikā, uzņēmējiem taču būtu jāzina, ka šāda programma tika izsludināta jau decembra sākumā un pirmo projektu iesniegšana ir jau paredzēta martā.

Uzskatu, ka ja par šo programmu atbildīgās Latvijas institūcijas būs tikpat neaktīvas kā iepriekšējos septiņus gadus popularizējot tādas arī uzņēmējiem pieejamās programmas kā FP7 vai Eko inovācijas, tad droši var prognozēt, ka Latvija no sev paredzētā pīrāga saņems tikai drumstalas.

Ja mēs pieņemam, ka Latvijai no šāda veida programmām vajadzētu saņemt vismaz 1-2 % no kopējā budžeta, tad ņemot par piemēru FP7 programmu, kur kopējais budžets sastādīja aptuveni 56 miljardus eiro laika posmā no 2007. līdz 2013.gadam, tad loģiski būtu sagaidīt, ka Latvijas ekonomikā caur šo programmu ienāktu no 500 miljoniem līdz 1 miljardam eiro. Diemžēl Eiropas Komisijas mājas lapā var atrast informāciju , ka laika posmā no 2007.gada līdz 2011.gadam Latvija bija saņēmusi tikai 15 miljonus eiro un šajā rādītājā mēs visā Eiropas Savienībā ieņēmām priekšpēdējo vietu (Malta bija pēdējā).

Tas, cik aktīvas var būt atbildīgās Latvijas institūcijas Eiropas Savienības projektu lobēšanā, var parādīt pozitīvais Kultūras ministrijas piemērs, kur atbildīgā kontaktpunkta personas ir izveidojušas mājas lapu latviešu valodā, tur popularizējot minēto iniciatīvu, kā arī katru mēnesi visas ieinteresētās institūcijas saņem ziņu apkārtrakstu par jaunumiem, kā rezultātā no Latvijas ir realizēti daudzi projekti un procentuālajā izteiksmē Latvija ir saņēmusi no Eiropas Kultūras aktivitātēm vismaz 2%  no kopējā budžeta, ko var uzskatīt par ļoti labu rezultātu un sava veida laktiņu tām valsts iestādēm kuras atbild par Horizon 2020 programmu.

Uldis Vītoliņš

LmvAsociācijas valdes loceklis